Plusi un mīnusi pastāv,
No kā lauki un pilsēta sastāv…
Jeb īsāk sakot: +/-
Ar lielu prieku varu sevi apsveikt, ka šogad pirmo reizi esmu pabijis pie jūras… liels prieks, jo nojaušu, ka diži daudz šovasar jūras krastā nesanāks pabūt, kā pēdējo gadu prakse liecina 
Šajā nedēļas nogalē ieklīdu Rīgā un kārtējo reizi pārliecinājos, ka tā nav vieta, kur es gribētu dzīvot, tikai pa retai reizei iekļaut apskatāmo “objektu” sarakstā. Jāatzīst, ka autobraucēji (daži) ir visai nepieklājīgi un braukāšana pa Rīgu sagādā vairāk galvassāpju, nekā prieka. Šinī ziņā man ļoti noveicies, ka sanāk pārsvarā “kulties” tik pa Cēsīm un Valmieru…
Ja reiz runa bija par pilsētām un laukiem, tad jāatzīst, ka pilsētai ir viens liels pluss salīdzinājumā. Pilsētā nav odu (tik pat kā), salīdzinoši ar maniem laukiem, kur dažbrīdbrīd’ vakarā sanāca pat ietīties “odu kažociņā”. Tomēr lauki atspēko šo mīnusu,
Piedāvājot bezgala svaigu gaisu, mieru
Un nesteidzīgu saulesrietu.
Nezinu kā jūs, bet turpinājumā es dodos iemēģināt ūdeni:
hei, un kāpēc tu neatbrauci ciemos pie manis? m? m? m?
Diemžēl man Rīgai bija atvēlēts laiks tikai priekš “Alfas” un Brīvdabas muzeja apmeklējuma
nu tad nākamreiz ieplāno laiku arī Elīnas Rīgas rezidences apmeklējumam. hihi.
Kā labs pretodu līdzeklis esot apdegšana saulē. Pati ”izmēģināju” un jāatzīst, ka darbojas