Grafiskās mākslas maršruts Cēsīs!

Cēsniek un Cēsu pazinēj, izsaki savu viedokli (protams, pamatotu) par manis izstrādātu kājinieku maršrutu. Tā Tu man palīdzēsi novērst nepilnības!

Kājinieku mini-maršruts „Ielu pastkartes” kompaktā veidā apvieno daļu no nozīmīgākajiem grafiskajiem attēlojumiem Cēsu ielās… Šis maršruts izvedīs caur netipiskām apskates vietām Cēsīs, parādot, ka Cēsis patiesi ir Pilsēta mākslai un radošām izpausmēm.

Ilgums: 45 min – 1 h
Mērķauditorija: jaunieši, pilsētas viesi, speciālo interešu tūristi
Cena: bezmaksas

Karšu izdevniecības Jāņa Sēta karte

Apraksts:
Maršruts sākas Rožu laukumā, pie t.s. ķīniešu namiņa. Uz ēkas, Rīgas ielā 26, atrodams gleznojums, kurā attēlots siena pļaujas laiks (1.)
Dodoties lejup pa Rīgas ielu, jānogriežas pa kreisi, ar papēžiem minot Ūdens ielas akmeņus. Teju pretī, uz Vaļņu ielas, pie veikala „Dārznieks” (Vaļņu iela 27), atrodas Mākslas skolas audzēkņu 2009.gadā tapušais mākslas darbs ar dārza darbiem saistītu tematiku (2.)
Pēc tam jāmēro pārsimts metri augšup pa Vaļņu ielu, nogriežoties uz Pļavas ielas, kur uz mājas, aptuveni 2m augstumā (Pļavas ielā 1) atrodas kādreizējo veikalnieku izkārtne „Minerālūdeņu iestāde” (3.). Kas zīmīgi, savulaik Cēsis bija izslavētas tieši ar Cēsīs iegūta minerālūdens augsto kvalitāti.
Ejot tālāk pa Pļavas ielu, pēc pārdesmit metriem jāpievērš uzmanība kreisajā pusē esošajai ēkai (Pļavas iela 3), kur pie durvīm, savu „piemiņas vietu” (4.) atradušas tādas slavenības kā Džimijs Hendrikss, Merlina Monro u.c.
Pēcāk nogriežoties pie „Cēsu klēts” pa kreisi, drīz vien jānonāk pie K.Valdemāra ielas 2 apgleznotās sienas, uz kuras attēloti latvieši, darot lauku darbus (5.). Ja būsiet vērīgi, ieraudzīsiet arī stilizētu suni, kurš „apsargā” šos sienu gleznojumus. Tad, kad suns atrasts, jāgriežas atpakaļ un jādodas pa Valdemāra ielu, lai pēcāk nogrieztos pa kreisi un šķērsotu Raiņa ielu. Šinī gadījumā pirms benzīntanka jānogriežas pa labi, lai nonāktu pie sliedēm.
Pēc pārdesmit metriem aiz iepirkumu centra „Globuss”, otrpus sliedēm, skatam pavērsies Cēsu grafiti „meka”, zīmējumi ar augstu izstrādes kvalitāti (Piebalgas iela 19a). No tiem jāizceļ zināmākais un leģendārākais grafiti mākslas darbs – repera un aktiera Tupac (2PAC) ģīmetne (6.).
Savukārt netālu, zem dzelzsceļa tilta, atrodas citas muzikālās kultūras pārstāvis – panks (7.), kas tapis, pateicoties šablonam, un atgādina, ka vēl joprojām „Panks not dead!”
Dodoties iekšā vēsturiskā Ruckas muižas parka teritorijā, tā kreisajā malā nevar nepamanīt vienu no pārdomātākajiem grafiskās ielu mākslas meistardarbiem – breakdance pārstāvi (8.). Šis darbs tapis uz speciāli sagatavotas virsmas un ir detalizēti izstrādāts.
Izejot cauri Ruckas muižas parkam, jānonāk Kaļķu un Vaives ielas krustošanās vietā. (Netālu atrodas arī Cēsu dzelzceļa stacija, kur iespējams atvilkt elpu, ja nogurums liek par sevi manīt). Tālāk jādodas pa Kaļķu ielu, lai pēc pārsimts metriem nonāktu pie Kartingu halles, savukārt nedaudz tālāk (Kaļķu ielā 3) atrodas mazāk pārdomāti, tomēr savdabīgi, pat smaidu raisoši, grafiti zīmējumi (9.)
Tad, nonākot uz Lapsu ielas, jānogriežas uz Jāņa Poruka ielas, uz kuras atrodas arī Gaļas izstrādājumu veikals „Āma” (J. Poruka iela 2). Šeit, uz sienas, uzzīmēts sirsnīgākais grafiti, kāds vien atrodams iekš Cēsīm – kaķis, kurš ar pakaļķepām atbalstījies uz mājas numurzīmes, tvarsta stilizētus tauriņus (10.). Tomēr, pavirši ejot pa ielu, šo zīmējumu iespējams arī nepamanīt.
Kad tauriņu ķerstītājs samanīts, jāšķērso dzelzceļa sliedes, lai nogriežoties uz Uzvaras bulvāra, nonāktu pie vecā tirgus (Valmieras iela 2, pieeja no Uzvaras bulvāra), kuru Cēsu un apkārtnes skolnieki ir izdaiļojuši ar lielizmēra zīmējumiem (11.). Šie zīmējumi atrodas viscaur pa perimetru vecā tirgus ēkām un ārēji necilajai ēkai piedod mākslas darba cienīgu auru.
Savukārt nedaudz tālāk (Uzvaras bulvārī 1) uz sienas attēlotas stilizētas kāpnes (12.), kuras pēc šāda miniatūra pārgājiena apņēmību pacels augstāk un iedvesmos jauniem piedzīvojumiem.

Lūk arī videorullīša MELNRAKSTS (izmantojot Bob Marley un Ziggy Marley muzikālo pavadījumu):

Ja video nešancē, spied: http://www.youtube.com/watch?v=RWDY4OGaCbU

“Zīmēta māksla Cēsu ielās un pažobelēs”

Sveicināti!

Intereses vadīts vēlējos ievākts jebkāda veida faktus par dažiem zīmējumiem (tostarp grafiti), kas atrodami Cēsu ielās. Lakoniskus faktus par to, kad tapis, kam par godu, kas zīmējis (protams, tēlaini izsakoties), kādā tehnikā izpildīts. Samērā nelielu daļu faktu var iegūt iekš google.lv, bet šoreiz mani interesē tieši jūsu interpretācija.
Aicināti izpausties gan eksperti šajā jomā, kā arī cilvēki, kuriem ir kas interesants, ko šajā sakarā paziņot! Šoreiz gan neiet runa par to, vai grafiti ir vai nav māksla – lai viedokļi paliek pie katra paša.

1) 2PAC (Tupac) ģīmetne aiz „Globuss” veikala pie dzelzceļa

2) Breikeris uz autoservisa sienas Ruckas muižas parkā

3) Uz vecā veikala „Konkurents” uzgleznotā „svētbilde” blakus ķīniešu namiņam

4) Dažāda veida ķeburiņi Kaļķu ielā (pie Kartingu halles, ar skatu uz „Mego”)

5) Mākslas skolas skolnieku veikums Vaļņu ielā, iepretim Ūdens ielai

6) Veclaiku uzraksts „Minerālūdeņu iestāde” Pļavas ielā

7) Pie „Melnā Kaķa” ir grausts un priekšējā fasādē pie durvīm „sapūsti” Džimijs Hendrikss, Merlina Monro u.c. slavenības

8) Panks, kas uzpūsts zem dzelzceļa tilta pie Sporta kompleksa

9) Kaķis, kas „uzkāpis” uz mājas numura zīmes. Gaļas veikals pie dzelzceļa pārbrauktuves Poruka ielā

10) Skolnieku izpausmes uz vecā tirgus piena (vai gaļas) paviljona

Ar cieņu, Kristaps

Turpinājums…

Mans mērķis ir apkopot un ievākt informāciju par oriģināliem, savdabīgiem zīmējumiem (grafiti, apgleznotām sienām utml.) Cēsīs. Vēlreiz uzsveru – kādu rupjo un jēlo mākslinieku ķēpājumi neinteresē un tos neatzīstu.
Vēl, bez jau minētajiem, esmu ievērojis tīri kvalitatīvus darbus:

- Apšu ielā (iepretim „CATAi”)

- Akmens ielas nepabeigtajā „stroikā”

- Vāveres ielas garažās (pie dzelzceļa), kaut gan jau pabalējušu

Visas Cēsis šajā ziņā tik labi nepārzinu, tādēļ būšu pateicīgs, ja pastāstīsiet, kur vēl ir kāds kvalitatīvs un pārdomāts „ielu zīmējums” vai sniegsiet jelkāda veida informāciju par tikko vai jau iepriekš pieminētajiem.

Miniatūrs piedzīvojums

Labvakar!

Ir sākusies vasara, arī man… jo tikko tika iesniegts pēdējais statistikas mājasdarbs (cerams, ka ieskaitīs )
Beidzot laiks vairāk nodoties sev tīkamu lietu darīšanai – rindā stāv jau 2 grāmatas un ne tikai.
Šī gada studiju prakse jau 2 nedēļas kā iesākusies un pašreiz izskatās ļoti daudzsološi – ir gan akadēmiska, gan kreatīva rakstura pieredze, protams, neiztikt bez tīri fiziskām aktivitātēm – nodošanos velopriekiem, lai to, kas izdomāts smadzeņpodā, pārbaudītu arī dabā.
Un vispār, laiks pieturas pārāk foršs. Ir atkal šādas tādas ieceres vasarai, no kurām 100punkti, ka daļa nemaz neizpildīsies, bet nu galvenais, ka ir idejas, realizējamas idejas. Izpilde būs atkarīga no ieinteresētības.
Un vispār, runājot par jauno prezidentu – galīgi nepatīk. Teicās, gribot piedot pr.vēlēšanām sacensību garu… Bet nu neredz viņa acīs degsmi, galīgi ne. Liekas, ka nezina ko iesākt, ka tagad “sacensībās “necerēti”" ir izvilcis pilno lozi.
Nu lab, dzīvosim – redzēsim!

Ar cieņu,
Kristaps

Mans Everests.

Un atkal neliels atskats uz maniem nedaudzajiem brīvbrīžiem, no kuriem daļu veltu kādas grāmatas izlasīšanai…
Vispār paradoksāli sanāk – vidusskolā brīvā laika bija krietni vairāk, bet grāmatas tik pat kā nelasīju, tagad kad studēju un brīvā laika ir krietni mazāk – lasu krietni vien vairāk (runa neiet par studiju literatūru).
Šoreiz runa nebūs par konkrētu grāmatu, kuru intereses vadīts paņemu bibliotēkā un izlasu, šoreiz par ko citu. Nebūs atziņas par grāmatā izlasīto, bet gan par grāmatas izlasīšanu kā tādu.
Viss sākās pirms nepilniem diviem gadiem, kad šo grāmatu X iegādājos Salacgrīvā, tā bija 18. novembra pēcpusdiena, man makā bija aptuveni līdzīgs naudas daudzums, lai iegādātos šo 4,5 simti lappušu biezo ķieģeli. Tā nu apņēmības pilns ķēros klāt un aizlasījos līdz 70. lappusei, tad dziļa pauze vairāku mēnešu garumā, turpinājumā izlasīju vēl dažas lappuses un atmetu ar roku. Gāja mēneši, pagāja vairāk kā gads un pienāca šī gada vasara, nolēmu mēģināt vēlreiz, sāku lasīt no sākuma… vienā dienā izlasīju 70. lappuses un tīri teorētiski rēķinot – pa nedēļu būtu izlasāma… FIGUŠKI! Tikai pirms divām stundām tika aizvērts pēdējais atvērums… Tātad, rupji rēķinot, kādi 4,5 mēneši savācās. Bet nu prieks, ka pašreiz grūtākā manis izlasītā grāmata (ar to nedomājot, ka neinteresanta) ir pieveikta. Laikam pirms diviem gadiem nebija īstās motivācijas…

Seksokrātija

Izrādās, tautieši, mums ir arī vismaz viens seksīgs ezers

Apdegušas kedu zoles

Čau, es vēl neesmu miris, ja reiz neesmu šeit spēris domas iekšā kādu pamatīgu laiku. Tā nu tas ir, ka bija sācis piemirsties, kā vispār ir rakstīt blogu…
No vienas puses varētu taisnoties, ka ir VAugstskolā sadoti daudz darbi un nav laika, bet no otras puses es negribu nemaz taisnoties, jo nav daudz to cilvēku, kas šo blogu lasa Un saprotu viņus un saprotu sevi, un arī Tevi…visi taču galugalā esam vieni lieli studenti. Kurš vairāk, kurš – mazāk.
Bet nu lai vai kā arī nebūtu – priecājos, ka ir ko darīt un ar ko savas smadzenes deldēt…
Runā jau ka…”Tas, kuram vismazāk laika, visvairāk paspēj”, tad nu novēlu visiem, lai allaž būtu intereses un nebūtu jūsu dzīvē “Brīvā laika katorgas”

Zāles

Bļāviens, acīmredzot jāsāk nopietnāk plānot savs laiks, savādāk atkal attopos Trijos naktī rakstot kādu darbu, kas uzdots Augstskolā. Nav jau tā, ka neinteresē un tādēļ dažas lietas atliekās uz pēdējo brīdi (Runā, ka students pēdējo brīdi atliekot uz pēdējo brīdi), vienkārši dzīvē ir dažas patīkamākas lietas par izziņas procesu. Nu fāk, kā lai es sevi disciplinēju?!!

Eh, laikam jāaiziet pēc kafijkrūzes.
Starpcitu, Veiksmi studijās, Studenti!!

Kas par daudz, tas par skādi, kas par maz – tas arī!

Acīmredzot Tev šinī sutīgajā laikā nav nekā labāka, kā lasīt manu blogu, tā vietā lai atrastos kaut kur ārā pie ūdenstilpnes..
Lai vai kā, nedēļas nogalē biju beidzot apmeklējis Fonofest, kurš šogad jau 6to gadu notiekās, bet es kā Cēsinieks to apmeklēju tikai 1,5to reizi, kas, protams, nav daudz. Kas mani patīkami pārsteidza, tad par 6Ls (ar ZZ atlaidi) bija iespējams atpūsties ne pa jokam. Kas tīri personiski nepatika – beigās mūzikas jau bija par daudz, iestājās piesātinājums, tādēļ gribējās mieru un klusumu, kuru festivālos grūti “noķert”.
Kas man parasti visvairāk patīk pasākumos, kas notiek āra, tad tas ir agrs rīts, kad var pavērot un parunāties ar tiem, kas vēl nav “krituši”. Tad arī cilvēku nav par daudz un atmosfēra foršāka. Arī šoreiz, neskatoties uz to, ka apkārt valdīja miskaste.

Ja vēl runā par kādiem pārpalikumiem un iztrūkumiem, kas ir labi vai slikti, tad, domājams, visi būs pamanījuši, ka šajās dienās āra ir tīri sutīgs. Tad nu lūk, par to arī viens ministāsts. Nav labi, ja dažkārt smadzeņu ir par maz un saules ir par daudz, jo tādā gadījumā var sanākt sajaukt krēmu, kas domāts pret sauli, ar sauļošanās krēmu. Tad tas var beigties ar pamatīgu iesauļošanos, arī manā gadījumā.
Tagad, kad esi izlasījis, ejam uz karjerām peldēties?

Enter title here, Koļa!

Atkal klāt kāds garlaicīgs kādas interesantas grāmatas apskats.
Cik man sanācis lasīt apgāda “Atēna” grāmatas, visas atstājušas pamatīguma iespaidu. Nopietni pētījumi, arī šoreiz. Šoreiz – Antonija Bīvora “Staļingrada”.
Brīdināšu gan, ka ja Tev neko neizsaka vārdi – Staļingrada, Sestā armija, vai vēl trakāk – Tev neko neizsaka pat vārds Vērmahts, nav vērts lasīt, lai nesabojātu sev garastāvokli ar detalizētu izklāstu, kas galvu saputro vēl vairāk, kā arī lai nepārmestu man, ka ieteicu sūdīgu grāmatu.
Bet tiem, kam tomēr interesē, varu pieminēt, ka līdztekus šausminošām ainām tomēr atrodas arī kuriozi atgadījumi, kā piemēram:
Fakts, ka vācieši saulespuķu sēklas bija iesaukuši par krievu šokolādi.
Otrkārt, bijis viens atgadījums, kad kāds Sarkanās armijas kareivis esot bijis jānošauj par kādu smagāku pārkāpumu. Pamatīgi sadzērušies biedri viņu nošāva, tad apbēra ar zemes kārtiņu un devās atpakaļ karot. “Pjanijiem” sarkanarmiešiem bijis jāpiedzīvo “augšāmcelšanās”, kad viņi redzējuši, kā “nošautais” biedrs aptraipītā formastērpā atklumburējis un turpinājis cīņu. Pēc tam viņu azgāja nošaut pa īsto
Jāteic gan, ka baismu ainas šajā grāmatā bija nomācošā pārsvarā, taču netrūka arī cilvēcības. Tā ka, ja Tev apnikusi Tava ierastā lasāmviela, vari aiziet uz bibliotēku un paņemt šo grāmatu -

Atā, man nāk miegs un es eju gulēt.

Sezonālais Muļķis

Plusi un mīnusi pastāv,
No kā lauki un pilsēta sastāv…
Jeb īsāk sakot: +/-

Ar lielu prieku varu sevi apsveikt, ka šogad pirmo reizi esmu pabijis pie jūras… liels prieks, jo nojaušu, ka diži daudz šovasar jūras krastā nesanāks pabūt, kā pēdējo gadu prakse liecina
Šajā nedēļas nogalē ieklīdu Rīgā un kārtējo reizi pārliecinājos, ka tā nav vieta, kur es gribētu dzīvot, tikai pa retai reizei iekļaut apskatāmo “objektu” sarakstā. Jāatzīst, ka autobraucēji (daži) ir visai nepieklājīgi un braukāšana pa Rīgu sagādā vairāk galvassāpju, nekā prieka. Šinī ziņā man ļoti noveicies, ka sanāk pārsvarā “kulties” tik pa Cēsīm un Valmieru…
Ja reiz runa bija par pilsētām un laukiem, tad jāatzīst, ka pilsētai ir viens liels pluss salīdzinājumā. Pilsētā nav odu (tik pat kā), salīdzinoši ar maniem laukiem, kur dažbrīdbrīd’ vakarā sanāca pat ietīties “odu kažociņā”. Tomēr lauki atspēko šo mīnusu,
Piedāvājot bezgala svaigu gaisu, mieru
Un nesteidzīgu saulesrietu.

Nezinu kā jūs, bet turpinājumā es dodos iemēģināt ūdeni: